Aktualitātes
16.12.2021.
Eiropas Komisija nākusi klajā ar Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu – publisku tiešsaistes platformu, kurā atspoguļots progress, kas panākts Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanā kopumā un atsevišķu valstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā.
Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata tīmekļa vietnē ir īpašas sadaļas par starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildi un par ANM izmaksām. Tajā ir arī konkrēti dati, ko apkopojusi Komisija, piemēram, izdevumi pa politikas jomām un zaļo, digitālo un sociālo izdevumu sadalījums mehānisma ietvaros. Rezultātu pārskats sniedz arī kvalitatīvu informāciju, izmantojot tematisko analīzi par plānu īstenošanu konkrētās politikas jomās.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “Šis vērtīgais instruments precīzi parādīs, kā ES valstis virzās uz priekšu, īstenojot plānotās investīcijas un reformas ekonomikas atveseļošanai. Rezultātu pārskats tiešsaistē ir pieejams visiem, jo mūsu mērķis ir panākt, lai ikviens eiropietis gūtu labumu no šīm reformām un investīcijām, kas ļaus izkļūt no pašreizējās krīzes un pāriet uz ilgtermiņa izaugsmi.”
Rezultātu apkopojumā ir divu veidu informācija:
1) dati, ko savākusi Komisija, uzraugot atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu. Tie ietver informāciju par starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildi, par ko ziņojušas dalībvalstis un ko novērtējusi Komisija. Ir iekļauta arī informācija par izmaksām, kā arī Komisijas izstrādātie dati, piemēram, izdevumi katrā no sešām ANM politikas jomām un sociālie izdevumi mehānisma ietvaros, kā noteikts 2021.gada 2.decembra ANM deleģētajā aktā;
2) dalībvalstu savāktie dati par 14 kopīgiem ziņošanas rādītājiem, kā noteikts ANM 2021.gada 2.decembra deleģētajā aktā. Šie dati ļauj uzraudzīt atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas progresu virzībā uz ANM kopīgajiem mērķiem, atspoguļojot arī ANM vispārējo sniegumu. Lielākā daļa ziņošanas rādītāju mēra ANM ieguldījumu vairāk nekā vienā politikas pīlārā. Piemēram, rādītājs “Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes un izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība” sniedz ieguldījumu gan ANM 4. pīlārā (sociālā un teritoriālā kohēzija), gan 6. pīlārā (politika nākamajai paaudzei, piemēram, izglītība un prasmes). Dalībvalstis divas reizes gadā — līdz 28. februārim un 31. augustam — ziņos par kopējo rādītāju izpildi. Savukārt Komisija līdz aprīlim un oktobrim atjauninās datus rezultātu pārskata tīmekļa vietnē. Pirmoreiz par kopējiem rādītājiem tiks ziņots 2022. gada februārī.
Plašāka informācija: NextGenerationEU: Eiropas Komisija nāk klajā ar Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu (europa.eu)
15.12.2021.
Eiropas Komisija šodien paziņoja par saviem emisijas plāniem, lai segtu finansējuma vajadzības NextGenerationEU ietvaros 2022. gada pirmajā pusē.
Plānā ir paredzēts laikposmā no 2022. gada janvāra līdz jūnijam emitēt ES ilgtermiņa obligācijas 50 miljardu eiro apmērā, ko papildinās ES īstermiņa parādzīmes. Pamatojoties uz to, Komisija arī turpmāk spēs segt visus maksājumus, kas attiecīgajā laikposmā jāveic saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un visām citām programmām atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU ietvaros.
Plašāka informācija: NextGenerationEU: Eiropas Komisija līdz 2022. gada jūnijam emitēs ilgtermiņa obligācijas 50 miljardu eiro apmērā atveseļošanas finansēšanai (europa.eu)
15.12.2021.
Eiropas Komisija konstatēja, ka grozījumi spēkā esošā Latvijas programmā, kuras mērķis ir atbalstīt koronavīrusa pandēmijas skartos uzņēmumus, atbilst ES pagaidu regulējumam. Komisija 2020. gada decembrī apstiprināja sākotnējo programmu “Dotācijas uzņēmumiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, ar mērķi nodrošināt apgrozāmā kapitāla plūsmu” (SA.59592). Programmas mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kuru apgrozījums ir samazinājies koronavīrusa uzliesmojuma un vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ. Programmas atbalsts tiek piešķirts tiešo dotāciju veidā. Latvija paziņojusi par šādiem grozījumiem esošajā programmā: 1) kopējais budžeta palielinājums par 285 miljoniem eiro; 2) attiecināmā perioda pagarinājums, iekļaujot mēnešus no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim; 3) izmaiņas atbilstības kritērijos – pagarinātajā attiecināmajā periodā izslēgtas dažas nozares.
Komisija konstatēja, ka Latvijas programma ar grozījumiem joprojām atbilst ES pagaidu regulējuma nosacījumiem. Konkrēti, pirmkārt, atbalsts nepārsniegs 290 000 eiro uz vienu uzņēmumu, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, 345 000 eiro uz vienu uzņēmumu, kas darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, un 2,3 miljonus eiro uz vienu uzņēmumu, kas darbojas citās nozarēs; otrkārt, tas tiks piešķirts ne vēlāk kā 2022.gada 30.jūnijā.
Tāpēc Komisija secināja, ka šis grozītais pasākums joprojām ir nepieciešams, piemērots un samērīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un pagaidu regulējuma nosacījumiem. Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja šo pasākumu saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Vairāk informācijas par pagaidu regulējumu un citām Komisijas veiktajām darbībām koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās ietekmes novēršanai var atrast šeit. Šī lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama ar lietas numuru SA.100596 Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes Valsts atbalsta reģistrā, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. (Plašāka informācija: Arianna Podesta – tālr. + 32 229 87024; Giulia Astuti – tālr.+ 32 229 55344; Maria Tsoni — tālr. + 32 229 90526)
28.10.20201.
2022. gads – Eiropa Jaunatnes gads!
Kļūstiet par Eiropas Jaunatnes gada veidotājiem!
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2021. gada runā par stāvokli Eiropas Savienībā izskanēja priekšlikums 2022.gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni, tai ir vajadzīgs jauniešu redzējums, iesaiste un līdzdalība. Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas – izglītības, nodarbinātības, pilsoniskās un politiskās līdzdalības jomā.
Lai izstrādātu iesaistošāku nākamā gada darbības programmu, aicinām jūs piedalīties Eiropas Jaunatnes gada aptaujā, sniedzot savas atbildes šajā saitē līdz š.g. 17.novembrim. Aptaujas jautājumi skar jaunatnes mērķos izvirzītās prioritātes un tēmas kā līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, garīgā veselība un labbūtība, nodarbinātības kvalitāte, kā arī dažādus aktivitāšu veidus.
Eiropas Komisija kopā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešiem visa Eiropas gada garumā rīkos dažādus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus. Komisijas priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumus.
Plašāka informācijas par Eiropas Jaunatnes gadu ir pieejama šajā saitē: šeit
Aicinām līdzdarboties Eiropas Jaunatnes gada veidošanā un uz sadarbību ES mājā nākamgad!
20.10.2021.
Komisija šodien pieņēma savu darba programmu 2022.gadam, kurā izklāstīti turpmākie pasākumi Komisijas darba kārtībā ceļā uz tādu Eiropu pēc Covid-19, kas ir zaļāka, taisnīgāka, digitālāka un noturīgāka. Šajā Komisijas darba programmā ir ietvertas 42 jaunas politikas iniciatīvas visos sešos pamatuzstādījumos, kuri izvirzīti Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs un kuru pamatā ir viņas 2021. gada runa par stāvokli Savienībā. Darba programmā arī atspoguļota pieredze, kura gūta pandēmijas izraisītās bezprecedenta krīzes gaitā, un vienlaikus veltīta īpaša uzmanība mūsu jaunajai paaudzei, pateicoties tam, ka 2022. gads ir ierosināts par Eiropas Jaunatnes gadu.
Plašāka informācija par pieņemtās programmas aspektiem, faktu lapas un sīkāks izklāsts šeit
20.10.2021.
Lai atbalstītu Jauno Eiropas “Bauhaus”, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) nācis klajā ar EIT kopienas iniciatīvu Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektu izvēršanai. Ar pirmo uzaicinājumu tiks atbalstīti 20 inovatīvi uzņēmumi, kas saņems līdz 50 000 eiro lielu finansējumu tādu risinājumu izstrādes paātrināšanai, kuros integrēta ilgtspēja (no klimata mērķiem līdz apritīgumam, nulles piesārņojumam un bioloģiskajai daudzveidībai), estētika (pieredzējuma un stila kvalitāte, ne tikai funkcionalitāte) un iekļautība (vispirms domājot par daudzveidību, piekļūstamības nodrošināšanu un pieejamību cenas ziņā).
EIT kopienas iniciatīvas izsludinātajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus var pieteikties līdz 2021.gada 17.decembrim. Jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi ir aicināti iesniegt pieteikumu un izvērst savu darbību. Šīs iniciatīvas eksperimentālais posms norisinājās 2021. gada sākumā, un tā rezultātā 13 uzņēmumi jau saņēma atbalstu par kopējo summu 650 000 eiro.
Plašāka informācija:šeit
20.10.2021.
Komisija pieņēmusi ziņojumu par ES digitālo Covid sertifikātu. Ziņojums liecina, ka ES sertifikāts ir būtisks elements Eiropas reakcijā uz Covid-19 pandēmiju, jo ir ģenerēts vairāk nekā 591 miljons sertifikātu. Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, testēšanu vai pārslimošanu, atvieglo drošu ceļošanu iedzīvotājiem, un tas ir bijis arī galvenais elements smagi skartās Eiropas tūrisma nozares atbalstam. ES digitālajam Covid sertifikātam ir panākumi visā pasaulē: tādējādi ir noteikts globāls standarts, un tā pašlaik ir vienīgā sistēma, kas darbojas starptautiskā mērogā. Sistēmā ir savienotas 43 valstis četros kontinentos, un nākamajās nedēļās un mēnešos pievienosies vēl jaunas valstis.
43 valstis jau ir pievienojušās ES sistēmai: 27 ES dalībvalstis, 3 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstis, Šveice un 12 citas valstis un teritorijas. Kopumā pie Komisijas ir vērsušās 60 trešās valstis, kas vēlas pievienoties ES sistēmai. Neskaitot tās, kas jau ir pievienojušās, notiek tehnisko jautājumu saskaņošana ar 28 no šīm valstīm.
Saskaņā ar ES Parlamenta Eirobarometra aptauju aptuveni divas trešdaļas (65 %) respondentu piekrita, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir drošākais līdzeklis brīvai ceļošanai Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā.
20 ES dalībvalstis ES digitālo Covid sertifikātu izmanto arī vietējiem mērķiem, piemēram, lai piekļūtu lieliem pasākumiem un restorāniem, kinoteātriem un muzejiem, pamatojoties uz papildu normām valsts tiesību aktos.
E-veselības tīkla ietvaros turpināsies tehniskais darbs, lai uzlabotu ES digitālo Covid sertifikātu sistēmas funkcionalitātes. Komisija plāno:
Turpināt darbu, lai ES sistēmai pievienotos jaunas valstis.
Tehniskā līmenī sadarboties ar dalībvalstīm, lai īstenotu ES digitālā Covid sertifikāta regulu.
Lūgt ECDC un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) norādījumus par attiecīgajām norisēm saistībā ar zinātniskajiem pierādījumiem.
Plašāka informācija: šeit
15.10.2021.
Komisija pieņēmusi oficiālu priekšlikumu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni, tai ir vajadzīgs jaunu cilvēku redzējums, iesaiste un līdzdalība. Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas. Komisija ir publicējusi arī jaunāko ES ziņojumu par jaunatni, kurā sniegts pārskats par jauno eiropiešu situāciju izglītības, apmācības, mācīšanās, nodarbinātības un pilsoniskās un politiskās līdzdalības jomā.
Komisija pašlaik izstrādā savu darbības programmu, un visas ieinteresētās personas tiks aicinātas iesniegt idejas un priekšlikumus. Tuvākajās dienās Jaunatnes portālā tiks sākta īpaši šim mērķim paredzēta aptauja. Komisija kopā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešiem visa Eiropas gada garumā rīkos vairākus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus un izvērtēs jaunas iniciatīvas.
Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar instrumentu NextGenerationEU, kas jauniem cilvēkiem paver dažādas perspektīvas, tai skaitā kvalitatīvas darbvietas un iespējas iegūt nākotnes Eiropas prasībām atbilstošu izglītību un apmācību, kā arī atbalsta jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Jaunatnes gads centīsies panākt sinerģiju un papildināmību ar citām uz jaunatni vērstām ES programmām visā politikas spektrā — no lauku attīstības programmām, kas paredzētas gados jauniem lauksaimniekiem, līdz pētniecības un inovācijas programmām un no kohēzijas pasākumiem līdz klimatrīcībai — tai skaitā ar ES programmām ar starptautisku iesaisti vai transnacionālu raksturu.
Plašāka informācija: šeit
11.10.2021.
Komisija, pateicoties "DiscoverEU”, 60 000 eiropiešu vecumā no 18 līdz 20 gadiem piedāvās bezmaksas dzelzceļa braukšanas kartes. Pieteikšanās sākas rīt, 12. oktobrī, no plkst. 12.00 un beidzas 26. oktobrī plkst. 12.00, un tā būs par ceļošanas periodu 2022. gadā, kas būs Eiropas Jaunatnes gads.
Šī pieteikšanās kārta ir atvērta Eiropas jauniešiem, kas dzimuši laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 31. decembrim. Izņēmuma kārtā var pieteikties arī 19 un 20 gadus veci jaunieši, jo viņu kārta tika atlikta Covid-19 pandēmijas dēļ.
Izraudzītie pieteikuma iesniedzēji var ceļot laikposmā no 2022. gada marta līdz 2023. gada februārim uz laiku līdz 30 dienām. Tā kā pandēmijas attīstība joprojām nav zināma, visiem ceļotājiem tiks piedāvātas elastīgas rezervācijas, kurām izmantos jaunu mobilo braukšanas karti. Izbraukšanas datumu varēs mainīt pat līdz izbraukšanas brīdim. Mobilās braukšanas kartes būs derīgas vienu gadu. Komisija visiem ceļotājiem iesaka tīmekļvietnē “ReopenEU” pārbaudīt iespējamos ceļošanas ierobežojumus.
Jaunieši ar īpašām vajadzībām ir sevišķi aicināti piedalīties “DiscoverEU”. Komisija sniegs informāciju un ieteikumus, kā arī segs īpašas palīdzības pakalpojumu izmaksas, piemēram, par pavadošo personu, pavadoņsuni u. c.
Plašāka informācija:Komisija piešķir 60 000 dzelzceļa braukšanas kartes Eiropas jauniešiem (europa.eu)
Portāls: Iniciatīva “DiscoverEU” | European Youth Portal (europa.eu)
15.09.2021.
Ik gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā.
Šodien, 15. septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Eiropas Parlamentā uzstājās ar runu, kurā izvērtēja iepriekšējā gadā paveikto un izklāstīja prioritātes nākamajam gadam.
#SOTEU runa: šeit vai links: šeit
10.09.2021.
Eiropas Komisija Latvijai izmaksā priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā
Eiropas Komisija 2021.gada 10.septembrī Latvijai izmaksāja priekšfinansējumu 237 miljonus eiro, kas atbilst 13 % no valsts finanšu piešķīruma kā noteikts Padomes Īstenošanas lēmumā. Priekšfinansējuma maksājums palīdzēs uzsākt Latvijas atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto svarīgāko investīciju un reformu pasākumu īstenošanu. Komisija atļaus veikt turpmākus maksājumus, pamatojoties uz Latvijas atveseļošanas un noturības plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitu. Plānots, ka Latvija sava plāna darbības laikā kopumā saņems 1,8 miljardus eiro, kas pilnībā sastāv no dotācijām.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā.”
Plašāka informācija: šeit