Arhīvs

Šīgada decembra sākumā divās trešdienās – 4. un 10. decembrī – 2.d, kā arī 2. p kursa audzēkņi kopā ar skolotāju Sintiju Kampāni-Štelmaheri mācību  moduļa “Valodas, kultūras izpratne un izpausmes” nodarbībās devās pārgājienā uz galeriju “Mans’s”, lai apskatītu tur šobrīd esošo Gustava Filipsona izstādi “Nepārtrauktība”.

G. Filipsona darbi pārstāv galvenokārt abstrakto glezniecību, kas ne vienmēr skatītājiem var būt izprotama un tuva. Tomēr iespēja būt mākslas telpā, uzkavēties pie katra darba un par tiem diskutēt audzēkņos rosināja gan prieku apspriest mākslu, gan izpratni par izcilām mākslas vērtībām, kas pieejamas reģionā. Viņi pētīja mākslas virzienu ietekmi mūsdienu mākslā, analizēja mākslas valodu un pieredzēja emocionālu, intelektuālu kultūras baudījumu. Pēc mākslas galerijas apmeklējuma audzēkņi rakstīja pārdomas par izstādē eksponētajiem darbiem.

***

Apmeklējot galeriju “Mans”, manas domas par šo neparasto mākslu kā tādu pārsteidzoši mainījās. Lielākā daļa mākslas darbu, kurus es tur biju ieraudzījis, bija ļoti radoši, ar krāsām pilni un ar bagātu slēpto nozīmi. Skatoties uz šiem mākslas darbiem, man tas tiešām lika aizdomāties par pašu mākslu. Gustava Filipsona gleznas simbolizē vairākas parādības, piemēram, noslēpumainību, domu un izjūtu pieredzes plūsmu un galvenokārt nepārtrauktību. Apmeklējot šo galerijas izstādi, es guvu labāku izpratni par to, kā māksla var atainot personību. Es noteikti ieteiktu arī citiem cilvēkiem apmeklēt šo galeriju un veltīt laiku katra darba apskatei.

(Ralfs Rainers Speldziņš, 2. d kurss)

***

Šo izstādi veido dažādi Gustava Filipsona darbi, kas gleznoti un veidoti abstraktās mākslas stilā. Mākslinieka darbi attēlo dažā’das emocijas, un tajos saskatāmi vairāki mākslas tēli. Izstāde rosina apmeklētājus uzzināt kaut ko jaunu par mākslu un tās veidiem.

Izstādes mākslinieks ir Gustavs Filipsons, latviešu mākslinieks, kas glezno abstraktus darbus. Mākslinieka izstādes nosaukums “Nepārtrauktība”, manuprāt, simbolizē nepārtrauktu kustību mākslinieka darbos. Darbi tapuši mūsdienās, izmantojot eļļas krāsas un arī grafiti uz audekla.

Darbi nav reālistiski, bet tie izceļ emocijas un idejas, izmantojot abstraktas formas, līnijas un krāsu laukumus. Darbos izmantotā tumšā krāsa dod tiem tumšu un drūmu noskaņu. Kopā ar tumšajām krāsām tiek izmantotas spilgtas krāsu konfigurācijas, kas dod kontrastu un piesaista skatienu, rada reakciju.

Pēc izstādes apmeklējuma es guvu iespēju izprast un apskatīt citādāku mākslas veidu. Abstraktā māksla spēja man atkāt domas bez tēlu izmantošanas.

(Ralfs Vaišļa, 2. d kurss)

Mēs ar kursu apmeklējām interesantu, aizraujošu un brīžam arī mazliet nomācošu abstrakcionismu pārstāvoša latviešu mākslinieka Gustava Filipsona izstādi. Mākslinieks izvairās no tradicionālas centrētas kompozīcijas. Viņa formas it kā “dzīvo” pašas savu dzīvi, izaug no audekla un dažkārt nonāk negaidītās savstarpējās mijiedarbībās. Tāpēc Filipsona darbi bieži šķiet kā fragmenti sarežģītākam iekšējam apziņas kustības procesam, kuru nav iespējams apturēt vai virzīt.

Gustava Filipsona daiļrade daiļrade ir intuīcijas impulsu, iekšējo sajūtu un slēptu psiholoģisku slāņu pasaule. To vislabāk attēlo tādi viņu darbi kā “Kosmoss”, “Sapņojošā”, “Pie upes”, kuros veidojas sarežģītas abstraktas struktūras.

Viņa darbos ir grūti uztvert racionāli, daži no tiem manī raisa nomācošas sajūtas, un daudzos ir jaušami dabas motīvi, taču tie necenšas sniegt tiešu sižetu vai loģisku skaidrojumu. Tā vietā mākslinieks rada glezniecisku telpu, kur skatītājs var sastapties ar savām emocijām, priekšnojautām un zemapziņas tēliem. Piemēram, vairākos darbos es pamanīju sejas un acis. Gleznas pārsvarā gleznotas tumšos, galvenokārt melnos toņos, kas arī piešķir tām skumju un nomācošu noskaņu.

Kopumā man šī izstāde ļoti patika, īpaši gleznas “Unikums” (2025), “Kalpone” (2017), “Pūles” (2025). Es iesaku apmeklēt šo notikumu galerijā “Mans’s” ikvienam, kam patīk abstrakcionisms un kam patīk meklēt gleznās slēpto jēgu vai tēlus.

(Orest Berdnikov, 2. p kurss)

***

            Gustava Filipsona izstāde “Nepārtrauktība” galerijā “Mans’s”, manuprāt, atklāj skatītājam ne tikai mākslinieka rokrakstu, bet arī viņa īpašo iespēju komunicēt un runāt ar krāsām, ar ritma un faktūru palīdzību. Apskatoties gleznas un noklausoties informāciju, man kļuva skaidrs, ka Filipsona glezniecība nav vien dekoratīvs attēls, tā ir emocionāls un dziļi personisks ceļojums, kurā mūs aicina ieskatīties viņa iekšējās pasaules slāņos.

            Izstādes darbu vērojumā radās doma par nepārtrauktību – nepārtrauktu kustību, sajūtu plūsmu, laika ritējumu un cilvēku emocionālo attīstību. Krāsas tiek klātas kārtu pa kārtai, veidojot bagātīgus slāņus, kas brīžam liekas kā atmiņu nospiedumi, brīžam kā jauna sākuma zīmes.

            Tumšie toņi mijas ar gaismas uzliesmojumiem, radot kontrastu starp iekšējo mieru un spriedzi. Darbi nav tieši saprotami, tos ir ļoti grūti saprast, ar to tie arī ir unikāli. Tie prasa skatītājam apstāties, padomāt, apskatīties no dažādiem attālumiem, tie motivē just, nevis tikai skatīties.

            Manuprāt, Filipsona taktika ir paļauties uz jūtām, intuīciju, loģiku, jo tieši tas rada darbos īpašu noslēpumainību, kas piesaista un nepārtraukti liek meklēt dziļāku jēgu.

            Izstāde kopumā bija interesanta, atstāja ļoti labu iespaidu, tajā mākslinieks klusi komunicē ar skatītāju. Pats vārds “Nepārtrauktība” uzdod jautājumus par to, kas mūsos paliek nemainīgs un kas visu laiku kustas. Pēc izstādes apmeklējuma paliek sajūta, ka katrs skatītājs ir atradis savu pārdomu slāni šajā vizuālajā plūsmā.

(Kristofers Maikls Papuls, 2. p kurss)

Sintija Kampāne - Štelmahere